Pleca locītavas artroze

pleca locītavas artroze

Pleca locītavas artroze ir distrofisks skrimšļa plāksnes bojājums, kas pārklāj locītavas locītavu virsmas, ar sekojošu pamata kaula iesaistīšanos.

Par slimību

Ar šo slimību tiek ietekmēts ne tikai skrimšļa slānis un subhondrālais kauls. Patoloģiskais process pakāpeniski ietver arī locītavu kapsulu un saišu aparātu, sinoviju, muskulotenozo nodalījumu, kā arī subakromālo reģionu.

Pleca locītavas artroze noteiktā stadijā var izraisīt osteoartrīta attīstību. Šo stāvokli raksturo šādi simptomi: hroniskas sāpes, kustību apjoma samazināšanās locītavā, intraartikulāra gurkstēšana rotācijas laikā. Visbiežāk šai transformācijai ir pakļauti cilvēki, kas vecāki par 40 gadiem.

Galvenie pleca locītavas artrozes simptomi ir sāpes un rokas kustību ierobežojums. Diagnozes pārbaudei informatīvas ir attēlveidošanas izmeklēšanas metodes - ultraskaņas un rentgena skenēšana, datortomogrāfija un magnētiskās rezonanses attēlveidošana.

Atbilstoši klīniskajām rekomendācijām slimības ārstēšana sākumposmā tiek veikta ar konservatīvām metodēm, savukārt vēlākajos posmos, kad ir būtiski skrimšļa slāņa bojājumi un traucēta pacienta pašapkalpošanās, indicēta locītavas nomaiņa.

Pleca locītavas artrozes veidi

Pēc klasifikācijas izšķir šādus plecu locītavas artrozes veidus:

  • primārā artroze, kuras attīstībā liela loma ir ģenētikai un pat visrūpīgākā izmeklēšana neļauj noteikt nozīmīgāko slimības cēloni;
  • sekundāra artroze, kas ir nelabvēlīgu faktoru iedarbības uz locītavu sekas (traumas, endokrīnās slimības, traucēta locītavas anatomija).

Ārsti spriež par patoloģiskā procesa progresēšanas ātrumu pēc slimības pakāpes. Jo agresīvāks process, jo ātrāk notiek locītavu skrimšļa iznīcināšana un pamatā esošā kaula iesaistīšanās. No morfoloģiskā viedokļa pleca locītavas artrozei ir 6 pakāpes:

  • pirmā pakāpe - skrimšļa matrica uzbriest un sadalās, bet vēl nav traucēta skrimšļa virspusējās zonas integritāte;
  • otrā pakāpe – tiek ietekmētas dziļajos slāņos esošās skrimšļa audu šūnas, tiek bojāta skrimšļa virsmas plāksne;
  • trešā pakāpe - uz skrimšļa plāksnes parādās vertikālas plaisas;
  • ceturtā pakāpe - skrimšļa plāksnes virspusējā zona pakāpeniski atslāņojas, veidojas erozijas defekti, un apakšā esošajā kaulā parādās cistas dobumi;
  • piektā pakāpe - šajā posmā tiek pakļauts pamatā esošais kauls;
  • sestā pakāpe - subhondrālā zona ievērojami sabiezē, cistas kļūst izteiktākas, parādās marginālie kaulu izaugumi.

Pleca locītavas artrozes simptomi

Galvenās pleca artrozes klīniskās pazīmes ir sāpes, stīvums locītavā līdz pilnīgam kustīguma zudumam, kā arī locītavas deformācija.

Sāpju atšķirīgās pazīmes ar deformējošu artrozi ir:

  • izskats lieces, pagarinājuma vai rotācijas sākumā;
  • palielināts fiziskās aktivitātes laikā;
  • nakts raksturs venozo asiņu stagnācijas dēļ intraosseozos kanālos;
  • blokāžu klātbūtne - pēkšņa iestrēgšana locītavā, ko izraisa atdalītu osteohondrālo fragmentu atdalīšanās, nokļūstot starp locītavu virsmām;
  • atkarība no laikapstākļiem - sāpes pastiprinās, mainoties laikapstākļiem (mitrā un aukstā klimatā sāpes kļūst intensīvākas).

Artroze ir hroniska patoloģija. Sākotnējā slimības stadijā sāpes parādās periodiski (slimības saasināšanās laikā). Patoloģijas progresēšanas ātrumu nosaka ārstēšanas uzsākšanas savlaicīgums un dzīvesveida maiņas atbilstība. Plecu sāpes kļūst hroniskas, ja tās turpinās 6 mēnešus vai ilgāk. Akūtu sāpju maiņa uz hroniskām norāda uz patoloģiskā procesa progresēšanu.

Pleca locītavas artrozes cēloņi

Plecu locītavas artrozes cēloņus iedala 2 grupās:

  1. modificējams – iespējama korekcija;
  2. nemodificējami - nav iespējams ietekmēt to darbību.

Nemodificējami faktori, kas var palielināt artrozes izmaiņu risku pleca locītavā, ir:

  • dzimums - līdz 50 gadu vecumam sievietes ir mazāk uzņēmīgas pret slimību nekā vīrieši, pēc aptuveni 50 gadiem patoloģijas izplatība abu dzimumu pārstāvju vidū kļūst aptuveni vienāda;
  • cilvēka vecums - jo vecāks pacients, jo lielāki riski (un no aptuveni 30 gadu vecuma skrimšļa audos deģenerācijas process norit ātrāk nekā reģenerācijas process, kas rada priekšnoteikumus slimības attīstībai);
  • iedzimtas pleca struktūras anomālijas - pārmērīgi palielināta mobilitāte (hipermobilitāte), saistaudu displāzija (parasti locītavu skrimšļus attēlo 2. tipa kolagēna šķiedras, ar displāziju, notiek aizstāšana ar mazāk izturīgiem kolagēna veidiem), artikulācijas nestabilitāte;
  • ģenētiskās pazīmes - iedzimti noteikts 2. tipa kolagēna pārsvars, interleikīna-1 un interleikīna-2 gēnu polimorfisms.

Labās vai kreisās pleca locītavas deformējošās artrozes modificējamie riska faktori ir:

  • traumatisks locītavu bojājums;
  • pārmērīgas fiziskās aktivitātes (spēka sporta veidi un cīņas mākslas, ieskaitot stieņa spiedienu);
  • aptaukošanās – pleca artrozei būtisks faktors ir nevis mehāniskās slodzes palielināšanās, bet gan vielmaiņas izmaiņas, kas notiek saistaudos, t. sk. hroniska iekaisuma stāvoklis, kas pavada aptaukošanos;
  • plecu locītavas muskuļu korsetes vājums, īpaši tiem cilvēkiem, kuri veic precīzas darbības ar rokām (juvelieri, zobārsti, sekretāri, rakstnieki);
  • D vitamīna deficīts, kas aktīvi piedalās muskuļu un skeleta sistēmas veselības uzturēšanā;
  • diēta ar zemu C vitamīna saturu, kas ir svarīga saikne organisma kalcija-fosfora metabolismā;
  • hormonālā nelīdzsvarotība - vairogdziedzera slimības, cukura diabēts utt. ;
  • smēķēšana – gan aktīva, gan pasīva.

Plecu locītavas artrozes gadījumā galvenie patoloģiskā procesa mērķi ir locītavu skrimslis, subhondrālais kauls un sinovijs. Skartajos skrimšļos proteoglikānu sintēze samazinās, tiek novērota plāksnes sadrumstalotība un plaisāšana, atklājot pamatā esošo kaulu. Pieaugošā nefizioloģiskā slodze uz kaulu izraisa tā sablīvēšanos, cistu un osteofītu (marginālu izaugumu) parādīšanos.

Diagnostika

Pacienta, kuram ir sāpes pleca locītavā, pārbaude jāsāk ar rentgena stariem. Ir svarīgi skenēt vairākās projekcijās, lai detalizēti izpētītu locītavu. Attēlus var uzņemt tiešā projekcijā, iekšējās un ārējās rotācijas pozīcijā. Lai novērtētu locītavas mīksto audu veidojumus, īpaši artrozes sākuma stadijā, visinformatīvākā ir locītavas ultraskaņas skenēšana. Ja diagnoze paliek neskaidra, ieteicama locītavas magnētiskā rezonanse/datortomogrāfija. Nākamajā posmā tiek novērtēta artikulācijas funkciju saglabāšana.

Ekspertu viedoklis

Patoloģiskajā procesā ir iesaistīti visi locītavas morfoloģiskie veidojumi. Osteoartrīta galvenā pazīme ir sāpes locītavas rajonā, ko izraisa ne tikai sinovīts, bet arī kaulu bojājumi (osteīts, periostīts), periartikulāro mīksto audu bojājums (tendinīts, tenosinovīts, mialģija, entezopātijas, locītavas kapsulas stiepšanās) , menisku deģenerācija un neirosensorās sistēmas iesaistīšanās (piemēram, lielu osteofītu izraisīts nervu stumbru kairinājums). Tāpēc, jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, t. sk. mainot dzīvesveidu, jo efektīvāka būs sāpju rašanās kontrole.

Ārstēšana

Patoloģiskā procesa sākumposmā pleca locītavas artrozes ārstēšana tiek veikta ar konservatīvām metodēm, un ar smagu locītavu skrimšļa deģenerāciju tiek norādīta ķirurģiska iejaukšanās (endoprotezēšana).

Konservatīvā ārstēšana

Procesa saasināšanās periodā pirmā prioritāte ir sāpju mazināšana. Sāpju mazināšanai visbiežāk tiek izmantoti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Tos var lietot lokāli (krēmu un ziežu veidā), injicēt locītavas dobumā vai lietot sistēmiski (tabletes, intramuskulāras injekcijas). Dažiem pacientiem sāpes var būt tik spēcīgas, ka to mazināšanai var izmantot īsu kortikosteroīdu zāļu kursu.

Hialuronskābes vai plazmas intraartikulāra injekcija, t. sk. bagātināts ar trombocītiem, var stimulēt skrimšļa plāksni un veicināt tā atjaunošanos (šo ārstēšanu uzskata par patoģenētisku). Šīs injekcijas palīdz paātrināt kolagēna un elastīna šķiedru sintēzi, kas veido skrimšļa pamatu. Rezultātā uzlabojas skrimšļa slāņa un sinoviālās membrānas struktūra, kas palīdz palielināt locītavu virsmu kongruenci. Šīs intraartikulāras injekcijas palīdz optimizēt sinoviālā šķidruma veidošanos, kas ne tikai absorbē triecienu un mitrina skrimšļus, bet arī uzlabo vielmaiņas procesus hondrocītos, palielinot to iekšējo potenciālu.

Pēc akūtā procesa norimšanas kompleksās ārstēšanas ietvaros var izmantot fizioterapeitiskās rehabilitācijas metodes (impulsu strāvas, ultraskaņas un lāzera ārstēšanu). Šīm procedūrām ir sarežģīta pozitīva ietekme uz locītavu struktūrām.

Ķirurģija

Operācija ir indicēta būtiskai skrimšļa plāksnes iznīcināšanai, ko pavada ilgstošas sāpes un locītavas disfunkcija, kas izraisa nespēju pašapkalpoties un veikt profesionālus uzdevumus. Mūsdienīga pleca locītavas artrozes ķirurģiskas iejaukšanās metode ir endoprotēzes implantācija. Klīnikā SM-Clinic operācija tiek veikta, stingri ievērojot metodiku, izmantojot jaunākās paaudzes endoprotēzes. Tas ir galvenais, lai sasniegtu labākos terapeitiskos rezultātus.

Pleca locītavas artrozes profilakse

Pleca locītavas artrozes primārā profilakse ir vērsta uz optimālas vielmaiņas uzturēšanu osteohondrālajā nodalījumā. Šim nolūkam ieteicams:

  • uzturēt normālu ķermeņa svaru;
  • adekvāti kompensēt endokrīnās sistēmas traucējumus organismā (nepieciešama endokrinologa konsultācija un dinamiska novērošana);
  • dozēti stiprināt plecu jostas muskuļu korseti;
  • Regulāri iesildieties, ja jūsu profesionālā darbība ir saistīta ar līdzīgu kustību veikšanu plecā.

Lai novērstu attīstītās plecu locītavas artrozes progresēšanu, ir svarīgi ievērot šādus ieteikumus:

  • izvairieties no smagu priekšmetu celšanas, t. sk. spiešanās ar stieni;
  • veikt atkārtotus ārstnieciskās masāžas kursus;
  • regulāri nodarboties ar veselību uzlabojošu vingrošanu (fizioterapijas speciālista uzraudzībā).

Rehabilitācija

Pēc endoprotezēšanas tiek uzklāts ģipsis, kas nodrošina nepieciešamo imobilizācijas pakāpi. Pēc ģipša noņemšanas sākas locītavas funkcionālās aktivitātes atjaunošanas periods. Tam ieteicami ārstnieciskās masāžas, fizioterapijas un veselību uzlabojošās vingrošanas kursi fizikālās terapijas speciālista uzraudzībā.

Jautājumi un atbildes

Kurš ārsts ārstē pleca locītavas artrozi

Slimības diagnostiku un ārstēšanu veic traumatologs-ortopēds.

Kuru profesiju pārstāvjiem visbiežāk attīstās pleca locītavas artroze?

Vislielākais pleca locītavas skrimšļa slāņa deģeneratīvas-distrofiskas iznīcināšanas risks ir sportistiem, kas nodarbojas ar volejbolu, tenisu, basketbolu, šāviņu metējiem un iekrāvējiem.

Vai sāpes plecos liecina par artrozes attīstību?

Patiešām, sāpes ir galvenā artrozes pazīme. Taču sāpes var būt arī citu slimību izpausme – adhezīvs kapsulīts, osteoartrīts, rotatora manžetes muskuļu bojājumi u. c. Kvalificēts ortopēds traumatologs palīdzēs noteikt pareizu diagnozi un izvēlēties ārstēšanu.